Tālāk ļoti koncentrēts izklāsts par slidsoļa slēpēm, bez mārketinga bullšita.
Inventāra līmeņi un cenas.
Slēpju cenas nav proporcionālas tam, cik labi tās slīdēs, cenas izdomā mārketings.
Dārgākām slēpēm būs labāka slīdvirsma, tās būs daudz labāk piemērotas kādiem konkrētiem sniega apstākļiem un tās būs vieglākas. Nu un varbūt mazāka varbūtība, ka tās būs savērptas (t.i. kad slēpes virsma pie slodzes 100% neatrodas vienā plaknē).
Mūsdienās slēpi ir viegli izmērīt līdz sīkumiem, vismazāk savērptās slēpes ar labāko svara sadalījumu un labāko atsperīgumu no fabrikām nonāk pie izlašu sportistiem, nevis veikalos. Ja gribi tiešām izcilu slēpi un esi gatavs samaksāt apmēram tikpat, cik veikalā, meklē rokā izlases sportistus un jautā viņiem. Lietotu slēpi pirkt no sportistiem nav jābaidās, jo tās parasti ļoti kopj.
Pērkot veikalā nav nekādu garantiju, ka slēpe nebūs savērpta, ka abām slēpēm būs vienādas cietības un lokanības īpašības un, attiecīgi, slēpe slīdēs labāk par citām.
Ja man jautā par slēpes cenu – tad pērc tādas, kas atbilst pēc cietības un kurām nebūs žēl slīdvirsmā ievilkt švīkas, jo diemžēl Latvijas slēpošanas trases pārsvarā ir nekoptas – pilnas ar zariem, netīrumiem vai akmentiņiem. Šī iemesla dēļ, slēpošanas entuziastiem parasti ir vairāki pāri slēpju – treniņos izmanto sliktākas, sacensībām un labām trasēm pataupot labākās.
Slēpju cietība
Slēpes pirmām kārtām izvēlas atbilstošas slēpotāja svaram.
Katrai slēpei ir norādīta cietība, kas atbilst konkrētam svara diapazonam. Ja gadās, ka pēc svara der divu dažādu garumu slēpes, tad īsākā būs vieglāk vadāma, bet garākā parasti būs ātrāka.
Slēpe, kas neatbilst jūsu svaram, būs grūti kontrolējama, sevišķi cietās trasēs, kur svarīgi izmantot visu slēpes kanti, lai atspertos. Slēpot ar tādām nesagādās nekādu prieku, drīzāk vilšanos par to, ka kājas pie atspēriena visu laiku izslīd.
Slēpes lokanības īpašības (piemērotība slapjam vai sausam sniegam).
Otrkārt, slēpes izvēlas atbilstoši sniega tipam pa kuru plānots slēpot.
Siltam un aukstam laikam nepieciešamas dažādas slēpes.
Tas ir tāpēc, ka siltā laikā slēpes slīdamību pamatā nosaka tas, cik labi tā tiek galā ar biezu ūdens kārtiņu virs sniega, attiecīgi, jo mazāks slēpes virsmas laukums saskarsies ar ūdeni, jo slēpe būs ātrāka pa šāda veida sniegu. Tāpēc siltā laika slēpes priekšgals un pakaļgals mazliet liecas uz augšu, samazinot saskares virsmas laukumu.
Turpretī, aukstā laikā slēpes slīdamību pamatā nosaka tas, cik labi tā tiks galā ar cietām un nesaplacinātām sniegpārslām, attiecīgi, jo lielāka slēpes daļa saskarsies ar sniegu, jo tai kopumā būs mazāka berze pret šiem sniega kristāliņiem. Tāpēc aukstā laika slēpe izmantos visu savu virsmas laukumu, lai izlīdzsvarotu pielikto svaru pa visu tās virsmu. Tāpat lieki teikt, ka aukstā laikā slēpošanas trases pamatā ir ļoti cietas.
Sekojoši, slēpe nevar būt izcila reizē siltam un aukstam laikam, jo tai jāuzvedas dažādi pie pieliktas slodzes (pie dažāda sniega, pie dažādas trases cietības, utt)
Protams, eksistē universālas slēpes, kas optimizētas “vidējiem” apstākļiem, bet tieši tāpēc tās nekad nebūs izcilas nedz atkusnī, nedz cietā, aukstā trasē. Taču, ja jāpērk tikai viens pāris slēpju, drošvien universālās būs vislabākais variants.
Slēpju slīdvirsmas materiāls un struktūra.
Slēpes slīdvirsmas materiāls nedaudz atšķiras siltā un aukstā laika slēpēm. Jau teicu, ka dārgākām slēpēm slīdvirsmas materiāls būs labāks nekā lētākām. Katrā ziņā šis ir mazāks faktors nekā pareizās lokanības īpašības vai tas, ka slēpe nav savērpta.
Atkarībā no tā, vai slēpei vairāk jāstrādā slapjā sniegā vai “sausā”, slēpes slīdvirsma tiek apstrādāta ievelkot tajā noteiktu struktūru, kas vai nu palīdzēs izvadīt ūdeni, vai tikt galā ar asiem sniega kristāliņiem.
Ja uzmanīgi paskatoties uz slīdvirsmu, tajā skaidri redzamas taisnas līnijas slēpes garenvirzienā – tā ir siltā laika struktūra. Ja slīdvirsmai ir drīzāk matēta virsma – tā ir aukstā laika struktūra.
Slēpes struktūru atjaunot vai mainīt var slēpju servisos.
p.s. īsi par parafīniem un slēpju vaskošanu.
Slēpes slīdēšanu pamatā nodrošina pati slīdvirsma, uzliktais parafīns to vai nu uzlabo vai otrādi.
Ar parafīnu a) notīra slīdvirsmu un b) piepilda slīdvirsmas poras, lai tā maksimāli atgrūstu ūdeni. Kad slēpes virsma ir netīra vai izžuvusi sausa (virsma ir balta, tajā vairs nav parafīna), slēpe vairs neslīd.
Slēpe savāc putekļus un citus netīrumus no trases, tāpēc tā ir jātīra un uzliktais parafīns regulāri jāatjauno. Parasti cietais parafīns kalpo ap 30-50km, pēc tam ir jāmaina. Iesaku pirms katras slēpošanas reizes slēpes virsmu vienkārši noslaucīt ar mikrošķiedras lupatiņu vai neplūkošu papīra dvieli, lai noņemtu netīrumus un putekļus.
Slēpes vaskošana nav sarežģīts process un to var veikt mājas apstākļos, vajadzīgs vien gludeklis, parafīns, cikliņš liekā parafīna noņemšanai un birste virsmas tīrīšanai un pulēšanai. Viena slēpju pāra sagatavošana mājas apstākļos prasa no 40 minūtēm līdz 2h, atkarībā no entuziasma 🙂
Eksistē arī šķidrie vaski, kuru uzklāšana ir supervienkārša, bet ar tiem man nav ne mazākās pieredzes.
p.p.s. īsi par nūjām.
Slidsoļa nūjas izvēlas atbilstoši auguma garumam.
Dārgākas nūjas būs vieglākas un reizē cietākas (mazāk locīsies pieliekot slodzi). Pašas labākās nūjas ir supervieglas, lokās maz, bet rezultātā ir ļoti trauslas un bieži lūzt. Tāpēc personīgi ieteiktu pirkt 100% augstas cietības karbona nūjas, līmeni zemāk nekā pašas krutākās, kas būs nenozīmīgi smagākas, toties daudz izturīgākas pret sānu triecieniem.
p.p.p.s. īsi par slēpju zābakiem.
Slidsoļa zābaki nodrošina stabilitāti slīdot uz vienas slēpes, jo tie nofiksē potīti. Tāpēc neiesaku pirkt zābakus, kas domāti slidsolim un klasikai (t.s. kombi vai pursuit), jo tie rezultātā labi neder nedz vienam, nedz otram.
Dārgāki zābaki no lētākiem atšķiras ar to, ka tiem ir īsta karbona pēdas un papēža daļa (vai vismaz plastmasas, kas stiprinātas ar karbonu), lai visu atspēriena pielikto spēku novadītu uz slēpi (nevis zābaka zoles locīšanu). Jo cietāka zole, jo labāk.
Pērkot zābakus jāņem vērā, ka paši krutākie zābaki domāti sacensībām – pamatā tie būs šauri, ne pārāk silti un komfortabli. Attiecīgi, kad pērc zābakus noteikti uzmēri un pārliecinies, ka tajos jūties komfortabli, it sevišķi tad, ja Tev ir plata pēda.
Ja zābaki nav komfortabli vai silti, apmēram pēc stundas slēpošanas parādīsies diskomforts. Ar zābakiem, kas labi der, var braukt vairākas stundas no vietas, tie ir silti un ļoti komfortabli. Slēpošanas zābaki kalpo gadiem ilgi, ja vien tiem neatlīmējas zole vai citādi nesalūzt.